Pilsēta Sludinājumi Vēsture Vienoti Latvijai Pasākumi Izglītība un kultūra Pašvaldība Kontakti

  

Baložu ģērboņa augšdaļa trīs zaļas ūdensrožu lapas, apakšējā daļā - uz zaļa fona zelta varde. Ģērbonis simbolizē pilsētas atrašanās vietu (purvainā vietā) un izveidošanās vēsturi - no kūdras fabrikas strādnieku ciemata.

 

Mūsu mājas lapā atveras jauna sadaļa

POPULĀRAS VIETAS

Iesakām apmeklēt 

KARTES    

Pilsētas tiesības Baložiem pieškirtas kopš 1991. gada 14. novembra.
Pilsētas platība 6 - 7 km².
    Iedzīvotāji: Pēc 2006.gada 1.marta Iedzīvotāju reģistra datiem pilsētā dzīvo 4481 iedzīvotāji. 
    Attālums no Rīgas centra lidz Baložiem 12 km (autoceļš A7).
Dzelzceļa stacija Baloži (4 km no pilsētas līnijā Rīga - Jelgava).
Baloži ir Rīgas robežpilsēta, ko ieskauj Ķekavas pagasta zeme un virzienā uz Jelgavas šoseju - Olaines pagasta dārzkopības sabiedrība "VEF-Baloži".
Uz Rīgu ir piepilsētas autobusu līnija (23.maršruts), regulāri kursē maršruta taksometri.

    Baloži atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Virsmas augstums parasti pārsniedz 10 m virs jūras līmeņa. Apvidu šķērso vairākas kāpas, viena no augstākajām ir Mules kalns (26 m virs jūras līmeņa), kura atrodas līdzās Baložu centram.
    Par Baložiem kādreiz sauca mežniecibu Rīgas apriņķī. Tā atradās netālu no dzelzceļa un deva nosaukumu arī tuvākajai dzelzceļa stacijai. Mežniecības zemes bija ļoti bagātas ar kūdras purviem. Viens no lielākajiem ir Medemu purvs.
    Dabiskā notece Medemu purvam bija rietumos pa Mārupīti, bet austrumos no Titurgas jeb Mulkalna ezera (12 ha) pa Titurgu. Medemu purva kopplatiba ir 3400 ha, no kuriem pašlaik ir izmantoti 1060 ha un to vietā ir ierīkoti dārziņi. Jaunai apguvei pieejami 1300 ha, bet uz 520 ha aug mežs. Tāpēc 1947. gadā tika dibināta kūdras fabrika "Baloži", ap kuru izveidojās strādnieku ciemats, bet no 1958 gada - pilsētciemats. Kūdras ieguvēji darbojās purva masīvos, kas Rietumos sniedzas lidz Jelgavas šosejai. Uz Baložu staciju savulaik izvadīti Olaines un Medemu purva šaursliežu izvadceļi.
    Iegūtas produkcijas veidi bija kūdras briketes (pirmoreiz Latvijā), gabalkūdra, amonizēta kūdra, pakaiškūdra, substrāta kūdras platnes. 1978. gada kūdras fabrikai "Baloži" pievienota Latvijas kūdras mašīnbūves rūpnīca. 80. gados 75% fabrikas kopprodukcijas bija tehnoloģiskas iekārtas frēzkūdras ieguvei un to rezerves daļas, kā arī izstrādājumi elektroniskajai un radiotehniskajai rūpniecībai. Produkciju izveda uz vairākām PSRS republikām, kā aīi uz Somiju.
    Ar laiku bez dzīvojamām mājām ciemata uzcēla arī ēkas apģērbu r/a "Latvija"iecirknim, kā arī septiņgadīgo skolu. 1957. gadā tika iekārtota kūdras ieguves mašīnu izmēģinājumu rūpnīca. 

    Kūdras fabrikas ciematā dominē 20. gs. 50.-70. gadu apbūve, tas ir viens no unikālākajiem šāda veida apbūves kompleksiem Latvijā. Kūdras fabrikā strādāja galvenokārt viesstrādnieki, tāpēc pilsētā saglabājies raibs nacionālais sastāvs. Medema kūdras purvu, kas aizņem 3400 ha, vēl joprojām intensīvi izstrādā. Daļa teritorijas ir apmežota. Titurgu 20. gs. 80. gados uzcēla pilnīgi no jauna kā vienotu arhitektonisku un funkcionālu Ķekavas PMK ciematu. 1988. gadā šim apbūves kompleksam piešķīra Valsts prēmiju. Visjaunākā pilsētas daja sāka veidoties 20. gs. 80. gadu otrajā pusē, bijušā kūdras purva vietā. Šajā laikā daudzviet Rīgas pievārtes neizmantotajās teritorijās tika iedalīta zeme Rīgas lielo uzņēmumu dārzkopības sabiedrību veidošanai. Teritorijā, ko 1991. gadā iekļāva Baložu pilsētā, tika izveidotas divas šādas sabiedrības (1987. gadā Titurga, drīz pēc tam "Pārus" (tagadējās Buras), no kura vēlāk atdalījās dārzkopības sabiedrība Ainava) ar vairāk nekā 1000 apbūves gabalu, kuru izmēri nepārsniedza 600 m2 un uz kuriem tika būvētas pieticīgas vasaras mājiņas. Pēdējos gados, līdzīgi kā citur Pierīgā, arī šeit notiek intensīva dārziņu apbūvēšana. Teritorijā Ezeru ielā, kuru savulaik nepaspēja apgūt dārzkopības sabiedrība Buras, pilsētas pašvaldība iecerējusi attīstīt vērienīgu individuālo māju apbūvi.

    Pilsētas domes mērķtiecīgā darbība ļāvusi neilga laikā sakārtot pilsētas infrastruktūru. Pašlaik domes pārziņā ir vidusskola, bērnudārzs, bibliotēka, kultūras nams, kā arī pilsētas labiekārtošana un komunālās saimniecības darbība. Pilsētā strauji attīstās individuālā un daudzstāvu apbūve, nekustamam īpašumam Baložos ir augsta tirgus vērtība. Pilsēta ir nodrošināta ar labu sabiedriskā transporta satiksmi, no Rīgas centra līdz Baložiem regulāri kursē autobusi, gar pilsētas robežu pa automaģistrāli A7 - starppilsētu un starptautiskie maršruti. Domes darbības moto: "Sakārtojot apkārtējo vidi, sakārtojas arī cilvēku dvēseles." Ne velti lielākos svētkus - Jāņus, Jauno gadu un Lieldienas, kā arī Bērnu aizsardzības dienu - svin kopā visa pilsēta. Tuvākajā nākotnē paredzēts ap Titurgas ezeru izveidot 60 ha lielu kultūras un atpūtas parku ar sporta, atpūtas zonām, parku un bērnu atrakcijām.

 
Junijs 2018
POTCPSS
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  





© 2009 www.balozipilseta.lv. Visas tiesības aizsargātas

Top.LV
eXTReMe Tracker